22.03.2023.


               Jā, arī šis būs "Sarkanais un melnais", ko nevajadzētu jaukt ar tāda paša nosaukuma izrādi, lai gan... zināma saistība ir, un ne tikai krāsu niansēs, bet tas lai paliek "aiz kadra".


                 Šis bija ne vien līdz šim apjomīgākais, bet arī ilgāk darinātais darbs, un ne tikai patiešām lielā darba dēļ, bet arī tāpēc, ka nezin kādēļ biju sev neraksturīgi nopirkusi tikai pa vienai paciņai katras vajadzīgās krāsas pērļu (parasti pērku divas), un situācijā, kad attapos, īsto toni uzreiz neizdevās dabūt, tāpēc iestājās pauze. Turklāt izrādījās, ka tīrai vilnas dzijai ir nelāgs niķis - vilnas plūksnas ne vien savilkt līdzi pa pavedienu brucinātajām pērlēm, bet vēl arī padarīt tās nespodras, līdz ar to viena raksta fragmenta mirdzumu var redzēt tikai īpašā leņķī. Savukārt pēc tam jau biju gudrāka - vēru katru rindu atsevišķi, lai pērles netiktu "piespalvotas". No pieredzes mācos...


                  Sanāca skaisti, tiesa gan, mazliet neparocīgi tie puscimdi šķiet laikam tāpēc, ka "pērle pērlē" adot, viss adījums ir krietni smagāks un stingrāks, reljefāks, nekā tad, ja ada tikai rakstu. Nekas, izrādās, ka var labi valkāt gan kā puscimdus, gan kā garos maučus! Tad nu konkrētā teātra apmeklējuma vakarā notika mauču "pirmizrāde", varat minēt, kurš tas vakars bija!...


                  Vienīgais, kas vēl atlicis - sameklēt precīzi piederīgu blūzīti ar tādām piedurknēm, kādas man šķiet piemērotas tieši šim mauču modelim, gan jau tikšu galā arī ar šo misiju...