Kādreiz gadās, ka kaut kas sens atrodas mājās, un tu, cilvēks, ilgi staigā apkārt ar domu, ka vajag to saglabāt, atjaunot un paturēt savā tuvumā... Un tad pienāk laiks realizēšanai - vai nu beidzot atrodas īstā ideja, vai laiks, kura parasti pietrūkst, bet tu beidzot saņemies, un - ir! Tā arī man - bija bērnības spilvendrānas, mammas roku darbs, kā viņa pati teica "brudierētas", un tās bija patiesi nodilušas, bet tiiik mīļas, ka necēlās roka izmest, tāpēc tapšanas stadijā ir spilvendrānas "no sendienām mūsdienās". Protams, pašlaik atkal, pateicoties "paši-zināt-kam", pietrūkst materiāla iesāktā pabeigšanai, bet gan jau kādā brīdī viss nostāsies savās vietās un labi iesāktais taps pavisam gatavs. Bet pagaidām tas izskatās šādi!