Nacionālā teātra sociālo tīklu ziņās šī grāmata tika nosaukta par pēdējo 2020.gada pirmizrādi - Noras Ikstenas un Vīlipsōna "Suņa dzīve. Stāsti un suneti", ko sirsnīgi lasa Marija Bērziņa. Jāatzīst, ka ļoti sirsnīga un dzīvespriecīga pirmizrāde, tieši tas, kas mums pašlaik vajadzīgs gan tāpēc, ka dzīvnieki allaž sniedz mīļumu un prieku, gan tāpēc, ka, kā smejies, šobrīd laimīgi suņu saimnieki, kas savu draugu dēļ var staigāt, kur un kad vēlas, protams, kopā ar viņiem.

Kaut kā man šī grāmata bija paslīdējusi garām, pati nezinu, kāpēc, ja reiz kā izdošanas gads tiek norādīts 2020. Vai varbūt nebiju pievērsusi tai vērību vāka noformējuma dēļ, nešķiet īpaši uzrunājošs, un vēl Vīlipsōns pieminēts (esmu izlasījusi Noras Ikstenas un Vīlipsōna "Ārprātija piedzīvojumus", neuzrunāja, var jau palasīt par piedzīvoto, bet kaut kā likās, ka maļas uz riņķi tā ne visai sakarīgi...), ej nu sazini... Toties, noklausoties sirsnīgos stāstus, esmu patiesi iepriecināta un gandarīta par dzirdēto.

Katrs stāsts vēsta par kāda suņa dzīvi, virsrakstā likts konkrētā suņa vārds. Klausījos un iztēlojos gan suņus, gan viņu saimniekus, vidi, kurā tas viss norisinājās, un pa brīžam nobirdināju kādu asaru par savu Džinu, kura bija ar mums kopā 14 gadus un 14 dienas, paldies Tev, suņaste, par šo laiku! 💔 Dikti jau raudāt nedrīkst, lai, pa meža ceļu nūjojot, asaras nesalst pie vaigiem, bet ir tīkami šie sirsnības un atmiņu mirkļi... Apbrīnojama rakstnieces valodas bagātība, dodot astaiņiem visdažādākos apzīmējumus un mīļvārdiņus, bet tā jau ir - mīļam bērnam daudz vārdu. Bija stāsti, kuros iztēlē redzēju sev pazīstamus spalvaiņus, vienā stāstā pat atpazinu darbības vidi un personas, jo ir par viņiem lasīts arī citur, un varu tikai apbrīnot un cienīt konkrēto cilvēku par tādu attieksmi pret suņiem un dzīvniekiem vispār. Kuru? Noklausieties, tad, iespējams, atpazīsiet, ja vien zināt, kurā veikalā ieeja atļauta kopā ar četrkājaino draugu un reizi gadā, ja nemaldos, pat ir īpaša diena, kurā viņi tiek pat aicināti. Vairāk neteikšu, lai saglabātu intrigu...

Ieskatoties teātra lapā redzamajā grāmatas "vākā" (kā citādi nosaukt foto ar grāmatas lasītāju, kurš mūs "aizved" klausīties?), Marijas Bērziņas seja tik domīga un vienlaikus mazliet šķelmīga, vilinoša mūs ieklausīties. Balss tik daudzveidīga, lasījums tik aizkustinošs, pārliecinošs un aizraujošs, ka žēl, ka grāmata salīdzinoši īsa - pietika vien divu dienu pastaigām (apmēram 14 km noiešanai manās mērvienībās 🙃). Toties pilnīgi skaidri zinu, ka šī būs klausāmgrāmata, ko sirsnīgi reklamēšu visiem, kas ar mieru klausīties, un klausīšos kopīgi ar saviem sākumskolēniem, kad atkal tiksimies klātienē. Un, iespējams, arī iegādāšos pašu grāmatu, lai varētu uzšķirt to stāstu, kuru vēlos kādā konkrētā brīdī. 

Iesaku visiem, kas vēlas ko sirsnīgu, aizkustinošu un dzīvespriecīgu! 👍

#eTeātris

#AudiogrāmatuPlaukts 

#MarijaBērziņa

#NoraIkstenaVilipsōns

#SuņaDzīve

www.youtube.com/watch?v=hy2iTzLw05o&feature=youtu.be