29.07.2022.

Kad uzzini, ka top atkal jauna iecienīta autora grāmata, tad taču vesels pasākums ar grāmatas gaidīšanu – ik pa brīdim ielūkoties izdevniecības mājaslapā, vai jau nav parādījusies pie jaunumiem; kad nu beidzot ir, sākt domāt, kā tikt pie kārotās lasāmvielas, jo vasaras laikā nekāda klimstēšana pa veikaliem nesanāk, esmu atvaļinājumā 😉; tad atceros par internetveikalu, bet tur tak būs piegādes maksa 😲; ak, to laimi, kad, saliekot grozā kārotās grāmatas, jau otro grāmatu pievienojot, tieku pie bezmaksas piegādes, jo sasniegta vajadzīgā summa!; un tad jau grāmatu sainis ir mājās, divi vakari un kārums izbaudīts!!! Šitik garš ievads par Dzintara Tilaka jaunāko veikumu jaunajiem lasītājiem – romānu “Raibi labā nometne”, ko izdevis apgāds “Zvaigzne ABC”.

Tā kā ar autora darbiem, kas domāti jauniešu auditorijai, esmu visai labi pazīstama, un tie man ļoti patīk, tad nav brīnums, ka grāmata tika “medīta”, lai gan “rindā stāv” gana liela lasāmkaudze... Tomēr, ja skaidri zinu, ka iepriekš lasītie stāsti un romāni bija riktīgi labi, tad nespēju atteikties no vēl kāda tikpat jauka “kumosa”. Neliels ieskats par grāmatu izdevniecības mājaslapā:

https://www.zvaigzne.lv/lv/jaunumi/aktualitates/314673-burvigs_vasaras_brivlaika_stasts_raibi_laba_nometne.html

un šajā adresē var vaigā skatīt pašu autoru un dzirdēt viņa stāstījumu par jaunāko veikumu:

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/267642/dzintara-tilaka-vasaras-brivlaika-stasts-berniem

Piebildīšu, ka līdzās rakstu darbiem top arī grāmatu radiolasījumi, ja nu kādam netīk pašam lasīt un labāk patīk klausīties, tad to itin labi var izdarīt, klausoties “Radioteātri bērniem”

https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/radioteatris-berniem/ ,

kur, piemēram, vissvaigākais jauniestudējums ir Dzintara Tilaka rakstītā “Šausmiņa”.

Kas mani apbur un tātad arī piesaista šajās “bērnu” grāmatās? (Ar nolūku lieku vārdu pēdiņās, jo piederu pie tiem, kas nelabprāt šķiro grāmatas pēc lasītāju vecumiem...) Tā ir gan raitā valoda, gan ticami neticamie notikumi, gan tas, ka darbība norisinās tepat Latvijā, zināmās un mazāk zināmās vietās, grāmatu varoņi ir gan bērni, gan pieaugušie – katrs ar savām īpatnībām, niķīšiem un stiķīšiem, turklāt tā vien šķiet, ka rakstnieks pats bijis klāt visos aprakstītajos notikumos vai nu kā kāds no tēliem, vai lūkojies no kādas tuvumā esošas liepas lapotnes un zibens ātrumā pierakstījis notiekošo... 😉 Turklāt arī manas mājas pusaudžu un jauniešu vecuma lasītāji labprāt iepazīstas ar šiem piedzīvojumiem, un nu jau uz galda malas jāsāk krāt jauna lasāmvielas kaudzīte gaidāmajam mācību gadam, zinu, ka būs uz izķeršanu! 👍

Grāmatas saturu tiešām nestāstīšu, tā jālasa pašiem. Ja gribas piedzīvojumu “pastiept” ilgāku, tad varētu lasīt pa dienām, jo nometne ilgst 13 dienas, katrai dienai veltīta sava nodaļa. Nemeklējiet nodaļu ar nosaukumu “13.diena”, tā nosaukta par “Pēdējo dienu”!

Viss kā jau īstajā dzīvē – vecāki sūta bērnus uz nometni ar mērķi labi pavadīt laiku, arī atpūsties no tehnoloģiju lietošanas (zinu, ka daudzi izmisumā nopūstos, ja noteikumos ietilptu punkts par to, ka telefoni tiks izsniegti tikai noteiktos laika sprīžos...); daži bērni nometnēs piedalās labprāt, citi to uzskata par sava veida izsūtījumu un sodu; kāds ar prieku iesaistās piedāvātajās aktivitātēs, cits nevar izlemt, ko labāk apgūt, bet vēl cits nicīgi vīpsnā par jebkuru piedāvājumu. Situācija tik pazīstama gan no savas darba ikdienas, gan arī no mājām, jo zināms taču, ka padsmitniekiem bieži vien galīgi nelabpatīk vecāku piedāvātās izklaides, lai gan beigās tās tomēr izrādās visai sakarīgas...

Arī nometnes vadītāju tēlus tik viegli iedomāties un saprast viņu izjūtas, kad īsā laika sprīdī gan jāsadraudzē dažādie nometnes dalībnieki, gan jāpaveic plānotās aktivitātes, gan “jācīnās” ar laikapstākļiem un to radītajām izmaiņām programmā, gan jāuzņemas visas iespējamās atbildības... Jā, un kā nu bez kādas īpaši atraktīvas personības, kas ar saviem stāstiem un ārieni vien jau pievilina interesentus!... Un tomēr visam pāri – ziņkārība, draudzība, visdažādākās idejas un mazliet pārgalvības, arī labi nodomi un dažas neizdošanās, bet – beigas labas, viss labs, un izrādās, ka sākotnējie iespaidi vienam par otru bijuši maldinoši, jo apkārtējie ir “normāli cilvēki”, turklāt “izdzīvošanas skolā” stāstītais patiesi noderējis grūtā brīdī. Atzīšos, ka mirkļos, kad jaunieši īstenoja vientuļās meža sieviņas “glābšanas akciju”, man tieši tāpat kā vienam no grāmatas varoņiem ieriesās aizkustinājuma asaras – gan par palīdzēšanu, gan par šķiršanos no mājām un meitenes zināšanām par tradīciju, ka promejot mājas jāizslauka. Savukārt mirkļi, kad pusaudži nobiedēja kādu vietējo iedzīvotāju un tas rājās latgaliski, ko savukārt bērni nesaprata, uzdzina smieklus, tāpat kā brīdis, kad Valijas kundze sarunājās ar šoferīti – atkal jauniešiem nesapratne, vajadzētu pamācīties tās “svešvalodas”! 😉 Tāpat vārdi par to, ka visi jau dikti solās un taisās sazināties pēc nometnes beigām, apmainās koordinātēm, bet beigās tik un tā pagaist no redzesloka – balta patiesība, jo sazinās jau tikai tie, kam tas patiesi interesējis, kas piedzīvojuši ko īpašu – līdzīgi kā mūsu stāsta varoņi. Bet atziņa par projektiem – nu kur vēl labāk pateikt (skat.grāmatas 141.lpp.!)! Cik gan bieži skolēniem projektu darbi jāveic tāpēc, ka tie paredzēti skolu programmās (man ir ķecerīga doma, ka senlaikus sāktā projektu metode un tik populārā projektu nedēļa tomēr ir sevi izsmēlusi, bet to šobrīd nekomentēšu...), lai gan to patstāvīgo darbošanos varētu organizēt arī citādi – jēgpilni, kā tagad moderni teikt. Un – reku nometnes dalībniekiem izdevās gana jēgpilni projekti – gan par palīdzību vientuļai sieviņai, gan par tik it kā sākotnēji smieklīgu tēmu kā tualetes papīra lietošanas paradumiem, un par iespēju iegūt tīru ūdeni – tam zināšanas tika gūtas tieši nometnes aktivitātēs.

Paldies Dzintaram Tilakam par kārtējo vērtīgo lasāmvielu, tāpat kā par klausāmgabalu organizēšanu Radioteātrī! Lai top atkal jauni piedzīvojumu stāsti no apkārt novērotā, un lai lasītāji tos gaida kā īpašu kārumu! Varbūt reizēm ir pat labi, ka dažādi notikumi un idejas tīri vai paši skrien virsū kā tāds ziņkārīgs meža iemītnieks? 👍