27.11.2021.

Grāmata, kuru ieraugi “Zvaigzne ABC” mājaslapā gaidāmo izdevumu sadaļā, izlasi aprakstu “pievilināšanai”, nopērc un atrādi skolēniem, kuri, protams, “pavelkas” un rezultātā pati paliec gaidot, kad grāmata atgriezīsies no “spēlēšanas bibliotēkās” – tas ir stāsts par manis un Kristas Betijas sarakstītās “Kima – mana neveiklā dzīve” satikšanos. Patiesības labad jāpiebilst, ka grāmatu izlasījuši jau trīs no maniem audzēkņiem, tagad citi interesenti gaida rindā, jo pa fikso pieķēros tai klāt pati.

Un tātad – šoreiz mazais pievilināšanas kumosiņš no “Zvaigzne ABC”:

“Iepazīstieties – Krista Betija, nezināma būtne no Latvijas (kā viņa pati sevi dēvē)! Nezināma (pagaidām) tāpēc, ka šī ir jaunās autores pirmā grāmata. (..) Šī ir grāmata, kura patiks pusaudžiem un arī pieaugušajos atmodinās atmiņas par to laiku, kad sarkt par īstu vai iedomātu neveiklību gadījās vai ik uz soļa, kad dienas laikā emocijas varēja mainīties no “viss ir briesmīgi” līdz “dzīve ir skaista” ik pa dažām minūtēm, turklāt prevalējoša bija tā pirmā sajūta… Mēs esam izauguši un kļuvuši biezādaināki, taču Kimai viss vēl priekšā. Un kopā ar Kimu varam sajusties jaunāki – vai piedāvāt šo grāmatu saviem pusaudžiem, lai viņi justos saprasti un mīlēti tieši tādi, kādi ir!”

https://www.zvaigzne.lv/lv/jaunumi/aktualitates/310306-lielisks_pieteikums_pusaudzu_literatura.html

Uzreiz jāsaka, ka grāmatai ir stilistiski kopīgas iezīmes ar daudzajām bērnu vidū populārajām grāmatām, kas vēsta par dienām un nedienām skolā un apkārtnē, saprašanos un nesaprašanos ar draugiem un klasesbiedriem, nu tādām kā “Grega dienasgrāmata” vai “Nikijas dienasgrāmata”, vai “Palaidnību karaļa Jāņa B. dienasgrāmata”, bet grāmata tiešām ir lasīšanas un pārdomāšanas vērta, jo tajā nav tik daudz blēņu aprakstu kā akcents patiesi likts uz neveiklībām, kas sagādā pārpratumus, nepatīkamas situācijas, kuras, iespējams, apkārtējie varbūt pat nepamana, bet pašai Kimai tās šķiet briesmīgas no sērijas “visi uz mani skatās”, “visi to pamanīs”, “nevienam citam jau tā negadās” – cik pazīstami, vai ne? Arī es joprojām atceros gan situācijas, kuras man šķitušas mulsinošas vai par kurām domā – nu vajadzēja taču darīt tā... Un nav noslēpums, ka arī vēl šobaltdien tādas mani piemeklē, tikai nu jau uz to spēju paskatīties mierīgāku prātu, ar pieredzi un reizēm arī pasmieties par notikušo. Taču ļoti labi zinu, ka ne sendienās, ne arī tagad tas, kas tā var notikt ar ikvienu no mums, nav nekāds mierinājums.

Tā kā grāmata stāsta par pirmo  gadu jaunā skolā ar mērķi sākt dzīvi no jauna un vairs neiekulties nepatikšanās un neveiklās situācijās, tad to tiešām ir vērts izlasīt gan bērniem, gan pieaugušajiem, lai atcerētos savu bērnību un pārdzīvojumus, iespējams, labāk izprastu savus bērnus un pusaudžus apkārt, un kādreiz arī sevi “pabīdītu” malā no perfekcionisma , jo negribēta, pārprasta vai pārprotama situācija taču nav īpaša bērnības vai jaunības pazīme. Kā saka pati Kima, “varbūt visi šie apkaunojošie atgadījumi ir bijuši tā vērti”, jo reizēm tieši tā mēs iepazīstamies ar interesantiem cilvēkiem vai saprotam, kas ir mūsu patiesie draugi, gūstam vērtīgu pieredzi vai kādu stāstu atmiņu krājumam.

P.S. Šķiet, ka arī atšifrēju autores radurakstus un uzdrošinos apgalvot, ka saistībā ar tiem lasītās grāmatas arī bijušas dziļas un pārdomas raisošas. Bet savu atklājumu paturēšu pie sevis, lai šifrē katrs pats, kam ir interese! 😉

P.P.S. Un tāds prieks, kad izlasot 

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/pusaudzu-gramatas-kima--mana-neveikla-dzive-autore-neveikli-mirkli-nav-pasaules-gals.a432138/

izrādās, ka manas aizdomas bija pareizas! Plus vēl žūksnītis jaunas informācijas par autori un viņas ideju, rakstot šo grāmatu, kā arī tapšanas nianses! 😉