21.10.2021.

Kārtējā bērnu grāmata, kārtējais īsais vakara prieks un kārtējā mājsēde - labs komplekts, vai ne? Pēdējais elements gan ir tas, bez kā labprāt iztiktu, bet, tā kā tas mani diemžēl spiež kļūt nepieklājīgai, tad šo sadaļu izlaidīsim un domāsim par grāmatām, kas taču ir lielāka vērtība un pelna vairāk ievērības. 

Tātad jaunākais lasījums - Laura Gundara un mākslinieces Anetes Meleces veikums "Valis ir atpakaļ", ko izdevis apgāds "Liels un mazs". Pagājušajā vasarā, kad cilpoju pa mežu un klausījos mana mīļā Nacionālā teātra iedzīvinātās audio grāmatas, uzzināju, ka top jau trešā grāmata, un zināju, ka noteikti gribēšu ar to iepazīties. Tiklīdz pamanīju to veikala plauktā, tā stiepu mājās, un nu beidzot izlasīta gan. 😉 Darbiņš patiešām vienam vakaram, protams, bērni lasīs ilgāk, varbūt arī nē, kāds nu kurš lasītājs, bet šis atkal ir tik jauks un reizē šim laikam atbilstošs stāsts, ka prieks par to, ka esam satikušies. Jā, arī par grāmatām mēdzu teikt - satikušies, jo gadās taču, ka kāda grāmata tev nāk pretī īsti laikā. 

Valis ir mazas meitenes vectēvs. Kāpēc Valis? Tā jau mazbērni iedod mājiniekiem vien sev zināmus mīļvārdiņus, tāpat kā vecāki bērniem arī, jo pašu meiteni, kuras īstais vārds ir Lote, mājinieki sauc par Spindzeli vai biz - biz - Lotīti. 😉 Un no  kurienes Valis ir  atpakaļ? No mūsdienās tik ierastās interneta pasaules, kur pazudis pavisam nemanāmi, turklāt notikušajā Spindzele vaino sevi un mammu. Un te nu sākas viela pārdomām, jo Valis sākumā nemaz īsti neprata rīkoties ar planšeti, nebija arī īstas vajadzības, kā jau daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem, tik daudz, cik rēķinus samaksāt, bet tas arī bija jāapgūst... Spindzeles mammai, kas ir matemātikas skolotāja, šķita, ka tas taču ir pavisam elementāri, tā nav nekāda kvantu fizika (izrādās, ka ir gan, esmu to piedzīvojusi, kad nesaproti, kas tur īsti darāms...) un ar šo savu teicienu viņa Vali ļoti sarūgtināja, kaut viņš pavisam negribēja būt vecs un dumjš. Labi, ka līdzās bija tik vērīgā mazmeita Spindzele, kura sajuta šos vectēva noskaņojuma viļņus un kopā ar draudzeni Signi un viņas vecmāmiņu Vizmu ķērās pie glābšanas darbiem pēc tam, kad Valis jau vairākas dienas bija pavadījis planšetē, tikpat kā nemaz neizkāpjot no tās ārā... Par to, kā notika glābšanas darbi, jālasa pašiem, garantēju, ka būs gan smiekli, gan asaras, bet vienu varu pateikt droši - no mazas dzirksteles aizsvilstas liela uguns, un nevainīgas, mazas un noderīgas zināšanas par internetu un tā sniegtajām iespējām reizēm tiešām pāraug apmātībā. Arī Valim sākumā Spindzele vēlējās palīdzēt ar internetu iepazīties tuvāk, lai viņš nejustos bēdīgs par to, ka neko nesaprot no mūsdienu dzīves, taču, uzzinājis, cik daudz tur vēl ir iekšā, patiesi pazuda kā tādā melnajā caurumā. Un labi, ka "Spindzelei pašai dators bija garlaicīga kaste, kurā pat iesākumā interesantas spēles jau drīz apnika - agrāk vai vēlāk viss tajās sāka atkārtoties. Bet pats galvenais garlaicīgums bija tas, ka, - atšķirībā no viņu abu ar Vali darīšanām, - datorā neko nevar ne pataustīt, ne paostīt vai sajust." Cik labi, ka vectēvs savās ikdienas gaitās kopā ar mazmeitu viņai bija ierādījis, ka apkārt ir tik daudz interesanta un vērtīga, jo to var izbaudīt ar visām maņām. 👍 

Tāpēc tagad pievienošu vēl dažus citātus tiklab pārdomām, kā ieinteresēšanai:

*Šīs Vaļa aizraušanās dēļ Spindzele pēkšņi atjauta, ka vēl vairāk nekā iepriekš grib savu skaisto rokrakstu - internetā taču nekā tāda nav: vienādi garlaicīgi datorburti. Rokraksts ir īsta, dzīva cilvēka pazīme, un Spindzele tāda grib būt. 

* Tur komandē planšete, bet mēs tikai kalpojam tās gribēšanai: glaudām un sekojam kā mazi dumiķīši jebkam, kas tur spīd!... 

Labi, ka ar Signes brālēna Soso palīdzību izdodas atgūt Vali atpakaļ, atgādinot, ka mazmeitai viņa tik ļoti pietrūkst! 👍 Labi, ka Spidzeles sirsniņa uztver tos viļņus, kuri vēsta, kā jūtas cilvēki viņai apkārt! 👍 Un labi, ja mēs protam visu darīt ar mēru un būt viens otram tas Visums, kas vajadzīgs, jo tad jau var arī doties ceļojumā gan interneta vidē, gan visur citur, ja vien protam un spējam atgriezties! 

Šī grāmata prasās lasāma tieši tagad, kad daudzi no mums jūtas pazuduši vai arī meklē glābiņu no ikdienas steigas, realitātes un apnicības. Ek, ja nu teātra ļaudīm vēlreiz būtu noskaņojums uz grāmatu ielasīšanu, šī būtu vērtība, kas noderētu daudziem! 

Paldies Laurim Gundaram par vērtīgu tēmu aizskaršanu savās grāmatās un māksliniecei Signei Melecei par sirsnīgām ilustrācijām! Lai katrai Spindzelei savs Valis un katram Valim sava Spindzele, kas palīdz piepildīt dienas un izglābties, kad tas vajadzīgs! Iesaku izlasīt un izbaudīt! ♥️

P. S. Ar skolēniem jau vienojāmies, ka šī atkal būs bibliotēkās spēlējamā grāmata, turklāt es esmu pieteikusies par lasītāju grāmatai "Diena, kad ome uzlauza internetu", jāsagaida tikai papildbrīvlaika beigas!...