"Tikšanās vieta - Rīgas pilsētas 2.teātris" izrādes ieraksts, e-teātris 

https://teatris.lv/izrade/tiksanas-vieta-rigas-pilsetas-ii-teatris-izrades-i 

Izrāde - ceļojums laikā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tiešā - jo vēsta par Latvijas dibināšanas pasākumu pirms nu jau vairāk kā simts gadiem, pārnestā - jo esmu bijusi klāt šajā izrādē gan divas reizes teātrī, gan tagad ierakstā. Un brīnišķīgs pieteikums sociālajos tīklos - Vai pamanīji - tagad mūsu valsts dibināšanas notikumā vari būt klāt arī tad, ja vairs nemācies skolā? Tas bija mans sapnis, kad uzzināju par šīs izrādes tapšanu - kaut varētu to noskatīties arī kā skolotāja un mamma, un - izdevās!, par ko paldies gan maniem bijušajiem audzēkņiem, ka paņēma līdzi uz izrādi, gan Nacionālajam teātrim, ka radīja iespēju iegādāt biļetes arī citiem interesentiem. Un... laikam arī "kroņvīrusam" par to, ka teātris izrādi digitalizēja, lai varētu lūkot ierakstā... 

Jāatzīstas, ka jau pirmajā skatīšanās reizē teātrī sapratu, ka gribētu dzirdēt visas austiņās klausāmās balsis, tādēļ arī nākamajā sezonā tā sapriecājos par iespēju nopirkt biļeti un doties uz izrādi atkal. Savukārt šoziem izrādi esmu noklausījusies visos iespējamos variantos, jo ļoti svarīgi bija iepazīties ar visām pārdomām, visām "versijām", kā saka pats ceļojuma "vaininieks"... Un vēl jāatzīstas, ka nebiju pietiekami uzmanīga un pirms izrādes skatīšanās nenolūkoju video pamācību par balsu pārslēgšanu, tāpēc pirmajā reizē īsti neizdevās tikt pie konkrētas balss pašai par lielu vilšanos. Taču pēc tam, kad to izdarīju, ar prieku klausījos katru balsi atsevišķi un, kā jau e-teātrī esmu pasākusi, pierakstīju arī uzrunājošos citātus.

Pārdomas par izvēlēm - katrs mēs esam izdarīto un neizdarīto izvēļu kopums. Pārdomas par vēsturiskiem notikumiem un to, kā tie ietekmēja cilvēku likteņus. Mēs, kas esam nākotnē un zinām, kas notika, un cilvēki pagātnē - ja viņi zinātu, kāds liktenis viņus sagaida pēc izdarītās izvēles, vai viņi rīkotos tāpat? Spridzeklītis jeb "bezkaunīgā versija", filozofs un vienkārši mierīgs pārdomātājs, vērtētājs - tikpat dažādi kā mēs ikviens, un patiesi - katrā no mums taču sadzīvo dažādas "sevis versijas", kuras katra izpaužas atbilstoši situācijai. Kā tās "savākt kopā"? Un brīdinājums par to, ka var uzlauzt gan datoru, telefonu un videonovērošanas sistēmu, gan arī pasākumu - visu cieņu tēlam, kurš runāja visos iespējamos veidos - ātri un lēni, skaļi un bez skaņas...

Kas īpaši palicis manā citātu - pierakstu listē? 

* Protams, visam var atrast attaisnojumu, bet vai tas attaisnojums būtu adekvāts?

* Nav neviena cilvēka uz pasaules, kas domātu un justos tieši tāpat kā tu.

* Cilvēks ir sociāla un arī vientuļa būtne, tāpēc viņam vajag socializēties, būt piederīgam.

* Arī zaudējumā var atrast uzvaru, ja labi pameklē.

* Ambīcijas = atkarība, vajadzība pēc sasniegumiem.

* Izvēles un neizvēles. (..) Skolā par to bieži piemirst, vajag ātri izdarīt izvēli. (Oi, kā par šito būtu jādomā!!!) Izvēles var būt līdzvērtīgas, tu drīksti izvēlēties arī varbūt sabiedrībā nepieņemtu viedokli. Kā ir pareizi? Būtiskākais ir darīt to, kas patīk.

* Sevi ar savām izvēlēm veidoju es pats.

* Uztaisi selfiju un paskaties - tas cilvēks, ko tu redzi, arī veidos mūsu nākotni. Nākotne ir mūsu pašu rokās.

Īpašā vērtība - 5."lodziņš", tātad pati valsts dibināšanas simulācija jeb izrāde bez komentāriem. Fantastika, kā ierunāti visi teksti ar mīkstinātajām r un l skaņām, niansēm, kuras raksturīgas tā laika runai, un runātāju īpatniem balss tembriem. Apbrīnojama aktieru meistarība! Un ak, tie stopkadri, kad sastindzis mirklis, vaibsti un acis, gaisā jaušamā īpašā noskaņa - tā atkal viena no e-teātra priekšrocībām, jo sevišķi, ka klātienes izrādē taču tādu stopkadru nebija.

Visu cieņu grima māksliniecēm par pārvēršanu, bija krietni jāieskatās acīs un vaibstos, lai atšifrētu, kas "paslēpts" konkrētā tēlā! Īsts meistardarbs - pārdomas un to salikšana kopā no teksta autora un režisora puses! Un kur nu vēl digitālā versija, kas taču arī nav mirkļa darbs...

Ja interesē gan vēstures līkloči, gan pārdomas par dzīvi, no sirds iesaku! Un nevajag baidīties vai samulst, ja šķiet nesaprotami vai nesaklausāmi, bet droši turpināt baudīt - kādreiz radiostacijas arī bija tikpat nesaklausāmas, tomēr tikām galā, un šeit tāpat. Tikai esiet vērīgi un vispirms nolūkojiet video pamācību, un tad izbaudiet!

#TikšanāsVietaRīgasPilsētasOtraisTeātris