Aleksandra Grīna romāns "Dvēseļu putenis" ir īpašs stāsts manā dzīvē dažādu iemeslu dēļ.

Piebildīšu, ka tā nav audiogrāmata, bet gan podkāsts, klausāms arī Latvijas Radio mājaslapā

https://lr1.lsm.lv/lv/tema/dveselu-putenis.-lasijumi.b356/ ,

kā arī

https://podcasts.apple.com/lv/podcast/dv%C4%93se%C4%BCu-putenis-las%C4%ABjumi/id1487642547 

Pirmais īpašais iemesls - kad vēl biju vidusskolniece, romāns piedzīvoja savu pirmo izdevumu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, un kā šodien atceros tās sajūtas, ka man to grāmatu vajag, lai gan mamma iebilst, jo skaitījās taču "aizliegtā"... Biju paņēmusi grāmatu līdzi "LOTOSā" lasīt pa vakariem, un mājupceļā lasīju arī vilcienā, un atkal atmiņa - skolasbiedru vaicājums, ko es tādu lasu, un pēc manas atbildes mazliet aizturēta elpa un izbrīnā ieplestas acis...

Otrais īpašais iemesls - mana ģimene esam lielās filmas "mazās puteņa pārsliņas", jo piedalījāmies tapšanas procesā dažādās epizodēs kā masu skatu dalībnieki, un tā bija brīnišķīga pieredze, gan iepazīstot fantastiskus cilvēkus (paldies Tev, Dzintar, un visai komandai! ), gan pašiem pārrunājot, pārlasot un pārdomājot notikumus ģimenes lokā, jo filmēšanās procesā lasīju romānu otrreiz un allaž stāstīju vīram un lielajiem dēliem par to, kas tad varētu būt šoreiz sagaidāms (protams, vīrs šo grāmatu arī bija lasījis, vēl "aizliegtajā" variantā...), savukārt jaunākais dēls filmas laikā izauga no klēpja bērna, kas pavada karā vecāko brāli, līdz mazulim, kas braši sēd zirga mugurā priekšā bārdainam strēlniekam, sagaidot vecāko un vidējo brāli mājās, turklāt filmas plakātu un dažādus kadrus, kā arī režisoru un personāžus atpazina visādos veidos (filmas pirmizrādes vakarā viņam vēl nebija 3 gadi... Un pārējās ģimenes fanošana par filmu arī darīja savu).

"Dvēseļu puteņa" radiolasījumu balss ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms - filmā lielais brālis Edgars Vanags. Atceros filmas pirmizrādes vakara interviju ar Raimondu, kurā meitene, kas viņu intervēja, šo darbu nosauca par vakara pasaciņu deviņiem vakariem 😋. Lai gan romāna vēstījums noteikti nav vakara pasaciņa, taču lasītāja balss - tik mierīga, nosvērta, protams, reizēm arī draiska un pašpuikas intonāciju paudoša, un dažbrīd, šķiet, aizlūstoša..., bija īpaša pievienotā vērtība. Un vēl, tāpat kā filmā, arī romāna lasījumā noskaņu papildina patiesi brīnišķīgā Lolitas Ritmanis mūzika mūsu mūziķu izpildījumā, arī tas ir kas sevišķs. 

Klausījāmies abi ar vidējo dēlu, jo zinu, ka viņš diez vai pieķertos grāmatai pats, taču šis klausāmais variants bija viņam ļoti piemērots. Tas mums bija tāds savstarpējs izaicinājums - kurā no lasījumiem katrs no mums šobrīd ticis? Es klausījos ar grāmatu klēpī, jo gribējās redzēt, kurus fragmentus režisors Dzintars Dreibergs izvēlējies, kurus atstājis "aiz kadra", kas notiek pirms un pēc konkrētā mirkļa, ko klausos. Vietām sasmējos jau pirms dzirdētā, vietām asaras lauzās uz āru nevaldāmi (arī filmā, ko esmu redzējusi vairākkārt, katru reizi ir savas "raudamās vietas", kuras nekad iepriekš nevar paredzēt) un domāju - nez, kā ir pašam lasītājam, kad trāpās tādi īpaši brīži? Jā, pilnīgi noteikti vajadzēja atrast konkrētu laiku un noskaņu, jo šis nav klausāmgabals, kuru varētu uztvert jebkurā vietā un laikā. Dažu vakaru tā arī sanāca, ka jau ar nepacietību gaidīju, kad tikšu pie klausīšanās, kad viss darāmais būs paveikts, lai varētu grimt grāmatā...

Lai gan vēsturiskās grāmatas nav manas mīļākās, šo tomēr ieteiktu noklausīties ikvienam tieši tāpat kā noskatīties filmu, un, iespējams, tas kopā raisītu daudz pārdomu par to, kas esam, kas mums svarīgs un cik daudz dažādu patiesību allaž bijis mums apkārt. Turklāt pārliecinājos, ka "Dvēseļu puteņa" vēstījumu spēj uztvert arī sākumskolas vecuma bērni, ne tikai pusaudži un jaunieši, jo allaž svarīgi, kā ar viņiem to izrunā, izskaidro, un te nu šis klausāmgabals varētu būt labs palīgs un sarunu biedrs.

#AleksandrsGrīns

#DvēseļuPutenis

#DzintarsDreibergs

#LolitaRitmanis

#RaimondsCelms

#LatvijasRadio