Šī sadaļa būs veltīta audiogrāmatām. Līdz šai vasarai es nebiju pārliecināta, vai tas ir kas tāds, kas mani, pārliecinātu "grāmatu tārpu" un papīra cienītāju, varētu interesēt, bet atkal jau jāsaka paldies "dižķibelei" jeb "tukšajam laikam" par to, ka iepazinu klausāmgrāmatas. Un, protams, paldies manam mīļajam Nacionālajam teātrim par audiogrāmatu plauktu, ko baudīju visas vasaras garumā (ja ņem vērā, ka arī septembris vēl bija kā īsta vasara, tad līdz septembra beigām jeb ļoti garu vasaru ❤). Pie tam audiogrāmatu burvību iepazinu nūjojot pa savu ikdienas maršrutu, kurš nu jau vairāku gadu garumā ir nemainīgs, vien laiku pa laikam paliek novārtā, jo pietrūkst laika, bet pavasarī, kad citu izkustēšanās un izklaides iespēju nebija, atkal tika mērots, turklāt katru pievakari. Un, kad nu podkāstu un interviju aptrūkās (godīgi sakot, neesmu ļoti čakla "meklētāja"), teātris tieši piepildīja savu lapu ar grāmatplauktu, kura saturu ar baudu iepazinu.

Manis noklausītās audiogrāmatas pieejamas šeit:

https://teatris.lv/lapas/audiogramatas 

Ieguvums "divi vienā" - svaiga gaisa un fiziskās aktivitātes apvienojumā ar tik ļoti mīļo lasīšanu, kurai tomēr pietrūkst laika visu citu darīšanu starpā. Jāpiebilst, ka dažas no klausītajām grāmatām biju arī pamanījusi dažādos (bibliotēkas, grāmatnīcas) plauktos, bet dažādu iemeslu dēļ nebiju tām pieķērusies - vai nu "neuzrunāja", vai nevarēju tikt klāt, jo brīdī, kad vēlējos lasīt, to kāds cits jau bija paņēmis... Neapšaubāmi, pozitīvs moments arī tas, ka "plaukts" bija bezmaksas, taču par to esmu gatava arī "balsot ar maciņu", jo galu galā taču ieguldīts liels darbs. Maza vilšanās sanāca pašās vasaras beigās, kad sataisījusies klausīties "Gūtenmorgenu" Normunda Laizāna balsī, vispirms vēlējos no pagasta bibliotēkas paņemt izlasīt grāmatas pirmo daļu, bet tā bija tik ilgi jāgaida, ka paliku otro daļu nedzirdējusi, tad nu nācās lasīt pašai, jo biju palaidusi garām, cik ilgi grāmatas būs pieejamas (to biju piefiksējusi tikai bērnu grāmatu plauktam, kuru arī čakli izmantoju gan sev, gan darba vajadzībām)...

Tā nu tagad grāmatu cienītājiem no sirds iesaku šo iespēju izmantot - var jau arī garos ziemas vakaros adīt un klausīties grāmatas, bet var arī doties pastaigā kopā ar grāmatu. Vienīgi es izvēlos klausīties telefonā bez austiņām - tā, lai "dzird visi", jo manā meža ceļā pa retam ir arī kāda mašīna, ko tomēr drošāk pamanīt, ja ausis vaļā...